Kā vairot pateicību ikdienā, un kādas ir labās blakus parādības šim mazajam žestam?
Par to aizdomājos, jo Vecgada vakars teju ir klāt!
Tradicionāli šajā laikā mēs atskatāmies uz to, kas tad pa pēdējām 365 dienām ir noticis mūsu dzīvēs, ko mainīt, ko atstāt tieši tā un nekā citādāk.
Pateicības vairošana ir diezgan drošs veids, kā vairot to cerības un gaismas stariņu, raugoties uz priekšu, nākošajā gadā.
Kāpēc?
Pateicība palīdz novērtēt visus tos resursus, pieredzes, iespējas, kas Tev ir, vai notikumus, pieredzi, kas notikusi ar Tevi vai tuviem cilvēkiem, kādu Tev rūpošu sabiedrības daļu vai visu sabiedrību.
Novērtēšana palīdz fokusu, uzmanību koncentrēt uz patīkamo un noderīgo. Tas domino efektā var uzlabot pašsajūtu ikdienā, kliedēt ne tik patīkamas emocijas, un varbūt pat ieraudzīt ko tādu, kas palīdz virzīties tālāk.
Kā vairot pateicību ikdienā?
Padalīšos ar idejām, kā atrast bagātības savā dzīvē caur dažādām mūsu dzīves šķautnēm.
DABA
Reti kurš no Latvijā dzīvojošiem varētu pateikt, ka pastaiga gar jūras malu vai caur mežu viņu nu nekādi neietekmē uz labo pusi, vai ne? :)
Tāpēc padomā par šādiem jautājumiem:
Kādas dabas vietas šogad Tevi visvairāk nomierinājušas? Jūrs, mežs, tuvākais parks? Varbūt upes krastmala?
Vai Tev nenāk prātā kāds saulriets vai saullēkts, kurš bija īpaši skaists, kuru piedzīvoji ilgi gaidītā vienatnē vai, tieši otrādi, kopā ar foršu kompāniju?
Vai šovasar skatījies, kā krīt zvaigznes? Varbūt kāda Tevi īpaši pārsteidza?
Kā Tev patīk pabradāšana pa ūdeni - upi, jūras malu, ezeru? Varbūt šovasar kādā no karstajām dienām forši izpeldējies?
Kāda pastaigu vieta Tev īpaši patīk? Kāpēc?
Kuri laikapstākļi Tev dod mieru?
Kuri laikapstākļi uzlādē?
Kāda ir sajūta, kad ieelpo svaigo lauku, meža vai jūras malas gaisu pēc nedēļas iekštelpās?
Vai esi kādreiz pēkšņi ieraudzījis meža dzīvniekus pastaigājamies pa ceļa malu, pļavu? Kāda bija tā pārsteiguma sajūta tos ieraudzīt, vai atceries?
Vai nav fantastiski, ka vienmēr uzticīgi nomierinošā un enerģiju atjaunojošā daba, svaigs gaiss mums Latvijā teju no jebkuras vietas ir pieejami burtiski 15-20 minūšu gājiena vai brauciena attālumā?
Ceru, ka Tevi šis iedvesmoja uz pateicību tikpat, kā mani, jau rakstot vien :)
ĢIMENE, DRAUGI, KOLĒĢI - CILVĒKI
Resurss, kas palīdz, atbalsta, iedvesmo un arī motivē iet uz priekšu.
Dažreiz pat tie ir cilvēki, kuri nezina, ka ir mūsu attālinātie draugi :D (Tādi kā iedvesmojošas personības, kurām sekojam sociālajos tīklos)
Pajautā sev:
10. Kurš cilvēks Tevi vienmēr spēj nomierināt?
11. Kurš cilvēks mani iedvesmo?
12. Kāds bija pēdējais brīdis, kad kopīgi un kārtīgi pasmējos kopā ar citiem?
13. Kādas bija bērnības draudzības ar tuvākajiem draugiem? Ko darījām kopā?
14. Kādi ir mani rituāli ar savējiem - varbūt konkrētas tējas dzeršana, kāds seriāls, iknedēļas spēļu vakari?
15. Kāda bija reize, kad satikos ar sen neredzētu draugu, paziņu, ģimenes locekli, kolēģi? Ko tad darījām?
16. Kad kāds man ir tā patiesi palīdzējis?
17. Kad es pēdējoreiz kādam palīdzēju - tāpat vien?
18. (Ja pateicība jau ir gatava ieiet nākošajā līmenī) - kurš cilvēks, lai arī sākotnēji radīja spēcīgas ne tik priecīgās emocijas, šobrīd noteikti ir svarīgs iemesls, kāpēc izdarīju, sasniedzu, izmainīju kādu svarīgu lietu savā dzīvē, kura citādāk nebūtu notikusi?
Bez citiem mēs noteikti nebūtu tie, kas esam. Varbūt ir kāds, kas pelnījis vēl nepateiktu Paldies vēstules, ziņas, zvana, video formā?
ES PATS
Ikdienā biežāk var sanākt piedomāt pie tām lietām, kuras vajadzētu sevī uzlabot. Tas ir pavisam normāli, jo ir patīkami savu dzīvi, sevi veidot, mīcīt kā mālu, arvien labāku.
Taču šoreiz pamēģināsim citādi.
Kā būtu, ja šoreiz pafantazētu:
19. Pirmkārt, vai nav fantastiski, ka man rūp vairot prieku un pateicību? (Tu tomēr lasi šo blogu, un esi jau tā pēdējā daļā :) )
20. Kas ir manas stiprās puses? Kā tās varu pielietot šodien?
21. Ko man sanāk darīt no ikdienas darbiem, pat sīkās detaļās? (piemēram, salocīt drēbes, uzvārīt gardu tēju, skaisti rakstīt)
22. Ko jau esmu dzīvē izdarījis (pat mazākajos soļos), kas man ļoti ir paticis, sanācis, padarījis dzīvi labāku?
23. Par ko man parasti citi prasa padomus?
24. Ko šobrīd novērtēju savā veselībā?
25. Kas ir pēdējā lieta, ko iemācījos?
26. Ko man padodas iemācīties?
27. Kas bija pēdējais notikums, kurā gribēju mest visam ar roku, un tomēr to izdarīju?
28. Kas mani uzlādē, ko varu darīt jau tagad, šodien?
Varbūt tā ir vienkārši... kafija? Tajās mazajās lietās jau ir lielākais spēks :)
Ir daudz bagātību dabā, kuras daļa mēs esam; ir daudz bagātību mums apkārt esošajos cilvēkos; un lieli resursi ir arī mūsos pašos.
Kad sameklē atbildes uz kādu (vai visiem!) no šiem jautājumiem, galā vari sev pavaicāt - vai nav bagātība, šo visu piedzīvot? Ka šis jau ir bijis īstenība?
Un varbūt arī ne tikai uzlabojas oma, bet ir iedvesma nākošajam solim, ko darīt, lai šo foršo pieredzi, kas jau ir bijusi, vairot vēl.
Vai pateikt paldies tiem, kam vēl tas nav pateikts.
Arī sev.
Protams, arī ikdienā der sev pirms gulēt iešanas piefiksēt - kuras 3 lietas šodien ir bijušas pateicības vērtas?
Un iet gulēt ar smaidu uz lūpām.
Lai pateicības pilns Jaunais 2021. gads!
