Vai viens cilvēks var ietekmēt globālo piesārņojumu?
Īsā un visvienkāršākā atbilde - jā.
Bet, lai saprastu, kas tad vispār ir piesārņojums, un kā es piedalos tā veidošanā, vēlējos pašķetināt šo tematu vairāk.
Domājot par piesārņojumu un atkritumiem mēs nereti iztēlojamies tikai fiziskos, redzamos atkritumus - visas plastmasas pudeles, iepakojumu, nonēsātu apģērbu, nolietotas tehnikas, būvgružus utt. Bet ir piesārņojums, ko mēs ļoti bieži nevaram ar neapbruņotu aci pamanīt - gaisa, atmosfēras piesārņojums, par kuru vēlos parunāt vairāk šajā rakstā.
Ir dažādi gaisa piesārņojuma avoti — gan antropogēni (cilvēka radīti), gan dabiskas izcelsmes:
-fosilā kurināmā dedzināšana elektroenerģijas ražošanā, transporta nozarē, rūpniecībā un mājsaimniecībās,
-rūpnieciskie procesi un šķīdinātāju izmantošana, piemēram, ķīmijas un minerālu rūpniecībā,
-lauksaimniecība,
-ūdens attīrīšana,
-vulkāniskie izvirdumi, vēja pūsti putekļi, jūras sāls šļakatas un gaistošu organisko savienojumu emisijas no rūpnīcām — tie ir dabisku emisiju avotu piemēri.
Lielākie piesārņotāji procentuāli, kas radīja visvairāk CO2 2018. gadā ir
- elektrības ražošana 40%
- transports 24%
- industriālā rūpniecība, būvniecība 19%
Šie skaitļi var šķist abstrakti, bet ir svarīgi zināt, ka kopš industriālās revolūcijas pagājušā gadsimta vidū CO2 daudzums atmosfēra ir pieaudzis par trīs reizēm, radot siltumnīcas efektu, kurš savukārt ir paaugstinājis zemeslodes vidējo temperatūru par aptuveni 1 grādu pēc Celsija. 1 grāds var šķist ļoti maz, bet mūsu smalkajai ekosistēmai tās ir lielas pārmaiņas. Ja mēs neko nemainīsim savos paradumos, tad līdz 2100. gadam temperatūra paaugstināsies par 3 grādiem pēc Celsija. Mēs varam atļauties tikai 1,5 grādu pēc Celsija.
Jāpiemin, ka ne visa elektroenerģijas radīšana rada tik daudz izmešus. Latvija var lepoties ar hidroelektrostacijām, kas saražo lielāko daļu Latvijas elektrības un ir bez izmešiem. Citviet pasaulē izplatīta ir ogļu dedzināšana elektroenerģijas ieguvei.
Vieni no lielākajiem gaisa piesārņotājiem ir Ķīna un ASV. Ķīnā pēdējos 30 gados ir uzplaukusi ražošana, un lielākā daļa ierīču, kuras mēs izmantojam mājās ir nākušas no Ķīnas vai blakus valstīm. Ķīnā galvenais elektroenerģijas ieguves veids ir ogļu kurināšana, un šī enerģija darbina visas ražotnes. Bet šie lielie ražošanas apmēri nav veltīti vietējām Ķīnas vajadzībām, bet tieši patērētājiem Eiropā un citur pasaulē, arī pie mums Latvijā. Mēs varam lepoties ar zaļu enerģiju mājās, bet mums ir jāatceras, ka ierīces, kuras mēs darbinām, telefoni, kurus mēs izmantojam, ņem lielu dalību siltumnīcas efekta gāzes.
Ko darīt? Vai atteikties no visām tehnoloģijām? Pārstāt lietot transportu? Mēs varam ietekmēt savu CO2 "pēdu nospiedumu" atmosfērā!
Ja mums ir iespēja pārslēgties uz zaļāku transportu, tas noteikti ir ieteicams. Ja izvēlēsies doties uz darbu ar riteni, par to priecāsies arī tavs ķermenis.
Saprotams, ka 21. gadsimtā ir vajadzīgas dažādas ierīces, bet mūsu rokās ir izvēle, cik daudz mums tās vajag, cik bieži mums vajag iegādāties jaunas. Vai mēs sekojam jaunākajiem trendiem un regulāri iegādājamies jaunas, vai ļaujam tām nokalpot?
Varbūt ir kaut kas, ko varam paši nepirkt, bet aizņemties no draugiem?
Varam pievienoties dažādos co-sharing projektos: koplietošanas mašīnu platformas, dažādas sociālo tīklu grupas, kur mainās vai aizdod mantas, ierīces.
Izvēloties preces bez iepakojuma, mēs samazinām potenciālās CO2 emisijas. Pat ja mēs atkritumus šķirojam, pārstrādājot tiktu izmantota enerģija. Atkritumiem glabājoties poligonos, kur tie ir sajaukti ar bioloģiskajiem atkritumiem, izdalās metāna gāze, kas arī piedalās siltumnīcas efekta radīšanā.
Varam atbalstīt dabas aizsardzības un koku stādīšanas iniciatīvas! Koki uzņem CO2 un īpaši jaunaudzes ir visefektīvākās! Varbūt tev ir zeme, kur var iestādīt kokus?
Varam samazināt sarkanās gaļas patēriņu.
Varam atbalstīt vietējos uzņēmējus, kas cīnās ar piesārņojuma samazināšanu.
Resursi papildus informācijai šeit, šeit, šeit, un šeit.
