Kas ir Bisfenols A (BPA) un kāpēc tas ir kaitīgs?
Dabiska dzīvesveida piekritēju diskusijās, blogos, sociālo tīklu ierakstos bieži vien var dzirdēt teminu “BPA”.
Visbiežāk, jautājumā: “Vai šis produkts nesatur BPA?”
Tad, ja nesatur, tad visiem paliek drusku priecīgāk.
Vairums mēs tagad jau zinām, ka ir labi, ja produktā šīs mīklainās sastāvdaļas nav.
Taču... kas ir šis BPA jeb Bisfenols A, un kāpēc tas ir tik svarīgi?
Šajā blogā parunāsim par šo pēdējos gados tik bieži pieminēto savienojumu, kāpēc to pievieno produktiem (un kuriem!), kāpēc BPA ir kaitīgs mūsu ķermenim un veselībai, kā arī, kā izvairīties no tā patēriņa.
Informāciju esmu uzkrājusi pati gadu gaitā, un gribu pabrīdināt, ka neesmu zinātniece vai ķīmiķe :)
Tāpēc, ja redzi rakstā kādu iztrūkstošu vai papildinošu faktu, droši dalies komentāros!
Kas ir BPA jeb Bisfenols A?
Tas ir ķīmisks, sintētisks savienojums, kuru rūpniecības ceļā pievieno dažādiem produktiem.
Šo savienojumu atklāja 19.gs. beigās, taču aktīvāk to sāka izmantot rūpniecībā ap 20.gs. vidu.
Galvenokārt to izmantoja cietu, taču caurspīdīgu plastmasas ēdiena vai dzērienu iepakojumu ražošanai.
Otrs biežākais izmantojumu veids - BPA ieklāt metāla, konservu bundžu iekšienē, lai pārtikas produkti un metāls nereaģētu viens ar otru.
Kādos produktos mūsdienās var tikt pievienots BPA?
Vēl joprojām galvenās produktu grupas paliek tās pašas - pārtikas iepakojumi gan no plastmasas, gan metāla.
Tas nozīmē:
vienreiz lietojamā plastmasa;
plastmasas līdzņemamās ēdienu kārbiņas;
plastmasas ūdens un dzērienu pudeles;
bērnu piena pudelītes;
konservu bundžas
un citi produkti - tajos visos ir liela iespēja, ka pievienots BPA vai kāda no alternatīvām.
Citas produktu grupas, kurām var būt pievienots BPA:
sieviešu higiēnas preces;
termo pārklājums čekiem;
CD, DVD diski;
ķermeņa kopšanas preces;
skaistumkopšanas preces;
briļļu lēcas;
sporta inventārs;
zobu plombēšanas hermētiķi;
elektrotehnika mājsaimniecībām;
medicīnas ierīces.
Kāpēc BPA ir kaitīgs mūsu veselībai?
Labi, var domāt.
Izskatās, ka šo vielu pievieno praktiski ikvienam produktam, ar ko saskaramies ikdienā (visvienkāršākais, veikalu čeki!).
Kāpēc tad ir tik svarīgi no tiem izvairīties?
Bisfenolam-A piemīt konkrēta īpašība: tas pēc uzbūves atgādina mūsos esošu hormonu estrogēnu.
Kad BPA nonāk mūsu ķermenī (vai nu caur ādu, vai nu apēdot - ēdiens, kurš iepakots BPA saturošos iepakojumos, var saturēt šīs daļiņas), tas var “čakarēt” mūsu hormonu sistēmu. Kāpēc? Jo BPA var radīt tādu pašu efektu, kā hormoni, taču bez mūsu pašu iesaistīšanās.
Tad nu ķermenis apjūk - kāpēc mēs izdalām šo hormonu, ja neesam visu darījuši ierastajā, secīgajā ķēdē?
Tas atstāj ietekmi uz visu endokrīno sistēmu, kas, savukārt, ļoti plašā spektrā var ietekmēt mūsu normālo veselības stāvokli.
Biežāk BPA kā kaitējošs minēts šādās ar veselību saistītās tēmās:
Reproduktīvā sistēma un spēja radīt veselīgus pēcnācējus;
Jaundzimušo veselīga attīstība;
Prāta aktivitāte (nespēja koncentrēties, arī pārāk liela enerģija jeb hiperaktivitāte; trauksme);
2. tipa diabēta attīstība;
Astma;
Sirds slimības;
Vairogdziedzera darbība;
Imunitātes spēcīgums jeb ķermeņa spēja tikt galā ar slimībām.
Pētījumi visā pasaulē ir veikti gan uz dzīvniekiem, grauzējiem, gan cilvēkiem. Vairums pētījumu atzīst BPA negatīvo ietekmi, taču ne visi. Tāpēc BPA kaitīgums vēl joprojām ir temats, kur pasaulē nav vienprātības.
Taču, pat, ja vienprātības nav, it īpaši bērniņa gaidīšanas laikā un mazuļa pirmo attīstības gadu laikā, tīri manuprāt, ir vērtīgāk piedomāt par to, lai BPA patēriņš ikdienā būtu pēc iespējas mazāks.
Kā saka - lai arī nav 100% vienota viedokļa, par BPA kaitīgumu, nekur nav pētījumu, ka tas ķermenim būtu papildus pozitīva efekta radošs.
Vismaz es to neatrodu, tāpēc šķiet, ka labāk parūpēties, ka ķermenī nokļust labākas, foršākas vielas.
Kas vēl svarīgi, iegādājoties produktus “Bez BPA”:
Uzzinot BPA (