bodnica.jpg

Mazāk atkritumu

stāsti, pārdomas un idejas par dabai draudzīgu dzīvošanu

 
 
 
  • Madara Lazdiņa

Jēgpilniem Ziemassvētkiem: 5 vērtības, kuras iedvesmo

Kā izmantot šo Ziemassvētku laiku, kad ārpus mājas (izņemot pastaigu dabā) nav ieteicams doties? Kā padarīt Ziemassvētkus par vienlīdz skaistiem un patīkamiem mūsu atmiņās?


Aizdomājos par to, ka šāda iekūniņošanās savā mājā vai dzīvoklī īstenībā var būt skaista!

Kā?

Ja atgriežamies pie svarīgākajām vērtībām, kas vienmēr bijušas šo svētku pamatā, un klusējušas lielās kņadas un steigas fonā, taču tagad ir gatavas iznākt uz priekšu.


Vērtības, Kuras nevar Nopirkt Nevienā Veikalā.


Padalīšos ar tām, un kā tās praktiski var izskatīties darbībā.

Interesēs, kā Tev noderēja! :)


1. Apstāšanās no ikdienas skrējiena. Klātesamība.

Kad tad, ja ne Ziemassvētku vakarā. Tas ir svarīgi tāpēc, ka Tu vari ārpus kņadas atskatīties un padomāt:

  • Kas ir noticis?

  • Kas man ir būtiski, kas ir manas vērtības?

  • Vai tas, kas noticis, ļauj man dzīvot tā, kā man ir būtiski? Vai reaģēju pēc savām vērtībām vai steigā, tā kā pierasts/ātrāk izdarīt?

  • Ja nē, ko varu mainīt uz priekšu, ar maziem solīšiem?

Man, piemēram, apstāšanās un savu ikdienas ieradumu aplūkošana ļāva tā skaidri un saprotami ieraudzīt visu lieko, no kura, lēnām atbrīvojoties, ikdienā paliek ļoti daudz laika un brīvas vietas. Šo vietu tad var sākt aizpildīt ar foršākām lietām, darbībām, ieradumiem, kas patiesi interesē un rūp.

Jā, šoreiz domāju tieši preču pirkšanu, būšanu draudzīgākai dabai un pie reizes veselībai, jeb savu Spānijas stāstu :)

Bez apstāšanās nebūtu “Bodnīcas”, tāpēc vēlos iedvesmot arī Tevi.

Viss sākas ar šo vērtību, šo soli.

Novēlu Tev to atrast arī šajos svētkos :)

2. Draudzība un kopā būšana.

Lielus sapņus noteikti ir vērts pildīt, taču šobrīd, Ziemassvētku laikā, vērts arī apstāties un vienkārši…. kopā būt!

Vairot to, kā dēļ bieži vien strādājam - lai varētu kopā ar ģimeni pavadīt kvalitatīvu laiku.

Kas Tev veido labu kopā būšanas sajūtu?

Ir pilnīgi pietiekami ar vienkāršu pasēdēšanu un parunāšanu. Dažreiz vajag tik vien, un tumšākās gada dienas vairs nebūs tik tumšas :)

Taču dažreiz arī ir patīkami kopīgi ko darīt. Iegrimt te un tagad sajūtā, esot ar citiem darbībā. Pat tad, ja veikali ir ciet, ir iespējas apskatīties apkārt un saprast - kas jau ir mājās, ko kopīgi varam darīt?

  • Varbūt sakrājušies vairāki sveču galiņi, un no tiem var izliet kopīgu sveci;

  • Varbūt ir sen neizmantota spēle, kuru vērts atkal celt gaismā;

  • Varbūt tik vienkārši, kā gatavot ēst visiem kopā, uzrokot vecas un aizmirstas receptes.

  • Varbūt piezvanīt pa telefonu, vai nosūtīt vēstuli, ja cilvēks nav blakus.

Visādi var kopā-būt, galvenais, atrast to, kas strādā Tev un Tev svarīgajiem :)


3. Mīlestības, sirsnības vairošana.

Šķiet, ka ierobežojumi mums visiem izsituši līdzsvaru no kājām. Taču, lai arī kā pamainītos mūsu ikdiena, izsistais līdzsvars daudz skaidrāk parāda mīlestības un sirsnības galveno būtību - ka tā neizpaužas ierastajā spīdīgo lietu pirkšanā.

Mīlestība var izskatīties kā:

  • Salabot lampiņu, kuras gaisma raustās mēnešiem, nevis pirkt jaunu;

  • Atdot kādam, kam vajadzīgs, savu džemperi, kuru vairs nevilksi;

  • Ieeļļot to čīkstošo durvju eņģi;

  • Uzšūt glītu maisiņu no veciem apģērba gabaliem un izšūt tuvā cilvēka iniciāļus.

Arī tā var būt, un sirsnība var vairoties ne lietu dārgumā vai spīdīgumā, bet labajā žestā, kas bez vārdiem parāda - Tu man daudz nozīmē.

Arī pret sevi mīlestību svarīgi vairot, vai ne? Šķiet, ka svētkos esam tik aizņemti ar domām par citu iepriecināšanu, ka šis aizmirstas.

Varbūt šogad mīlestība pret sevi ir - atbrīvošanās no liekā? Fiziski - izskatīt cauri skapjus un atdot lieko tālākai izmantošanai citiem? Izmest to, kas nav labojams, un aizlāpīt to cauro zeķi, kuras caurumu “pieciet”?

Ja Tev ir kāda ideja, droši raksti to komentāros, parasti ar šo punktu mums visiem iet pagrūtāk, vai ne :)


4. Paldies pateikšana.

Fantastiska vērtība, kura dara labu gan Paldies devējam, gan saņēmējam. Īsta, neviltota pateicība un labā novērtēšana neitralizē stresu un ļauj izlauzties no ziemīgākām, tumšākām garastāvokļa noskaņām. Jo fokuss uz to, kas ir, palīdz par to rūpēties arī ikdienā, lai vairotu vai saglabātu.

Paldies arī veicina prieku, jo ikdienā bieži vien esam pieraduši runāt par to, kas ir uzlabojams, nevis kas jau ir labs.

Kā var pateikt paldies:

  • Tīri fiziski - paskatoties acīs, videozvanā, vai rakstītā vēstulē ar vārdiem izteikt savu pateicību;

  • Kā vakara rituālu - pirms migšanas ciet, piefiksēt 3 lietas, kuras novērtē.

  • Plašākā mērogā - pateikt paldies arī dabai par fantastisko iespēju mums ļaut šajos laikos atjaunoties tikai vienas pastaigas laikā, un, piemēram, izvēlēties nelielu soli, kā tērēt tās vērtīgos resursus mazāk. Piemēram, nākošajās veļas mazgāšanas reizēs mazgāt drēbes vēsākā temperatūrā.

Arī tādi ir paldies :)

5. Piedošana.

Kāpēc šī ir svarīga vērtība?

Piedošana var palīdzēt virzīties uz priekšu.

Ļoti bieži, kad apsēžamies un saprotam, ko esam darījuši pa gadu vai kas būtu uzlabojams mūsu ikdienā, sadzīvē, attiecībās, dažreiz kas tāds, par ko sevi vai citus vainojam, var traucēt doties tālāk. Vai arī, dodoties tālāk, traucēt pieņemt labus lēmumus.

Taču tad, ja pieņemam, ka situācija bija tāda, kāda tā bija un ir iespējams izmainīt tikai savu turpmāko rīcību, mācoties no kļūdām - tā ir nudien praktiska piedošana.

Man pašai tā bija, piemēram, pat ar tik mazu sīkumu kā maisiņa paķeršana līdzi uz veikalu, sākot dabai draudzīgo dzīvesveidu.

Nevienam jau nepalīdzēs, ja piktošos, ka atkal aizmirsās to ielikt somā.

Taču, ja es vienkārši to paņemu nākošreiz, tas palīdzēs gan vairot prieku pašai, ka esmu izmainījusi savu paradumu, gan dabas iemītniekiem vieglāka dzīve, jo nav izmesta lieka maisiņa.

Un viss.

Vienkārši, taču ne viegli, vai ne?

Tāpēc arī visa sākums ir - apsēsties un būt šeit un tagad.

Vienkārši piefiksēt to, kas varbūt prasa piedošanu, un tieši uzrakstīt, kā turpmāk veikt mazus solīšus līdzīgās situācijās nākotnē, lai virzītos tuvāk foršākām attiecībām, ieradumiem, darbiem.

Tikai kļūdu nosaucot vārdā, pieņemot un sev atļaujot par to vairs neuztraukties, brīvā vieta prātā, kas šobrīd aizņemta ar uztraukumu, mums dod foršus papildresursus un spēku virzīties tālāk, uzlaboties.


Un mazos solīšos ir spēks, vai ne? Lai arī šķiet, ka pārmaiņas notiek ar lieliem lēcieniem, pašas svarīgākās tiek būvētas katru dienu, soli pa solim.


Ceru, ka iedvesmojies no šīm vērtībām un Tev izdosies bagātināt savu svētku sajūtu ar to vērtību, kas šķiet svarīgākā!


Lai priecīgi svētki!


26 views0 comments
 
dose-juice-sTPy-oeA3h0-unsplash_edited.j