Kā jau cītīgākie “Bodnīcas” sociālo tīklu sekotāji zina, pati sāku Zero Waste dzīvesveidu pēc ceļojuma Spānijā, Monserratas kalna apmeklējuma rezultātā. Vairāk par to vari lasīt šeit.
Iespaidi bija pietiekoši spilgti, lai es sāktu nopietni interesēties par beziepakojumu dzīvesveidu. Taču kas man lika interesi noturēt ilgāku laiku?
Saturīga informācija.
Labi pamati.
Laba zināšanu bāze.
Pirms vairākiem gadiem cītīgi sāku ievākt informāciju, kāds tad īsti ir stāvoklis ar atkritumiem un to pārstrādāšanu pasaulē, un ko tie nodara mūsu videi?
Ļoti ticu un arī redzu pati praksē, ka labu faktu zināšana palīdz ilgtermiņā ievērot šo dzīvesveidu, kurā samazinām atkritumus uz minimumu. Jo redzi, ka tam ir pamats, segums, ka tas nav vien modes trends.
Un, kā jau ar ikvienu jaunu straumi, jaunu kustību - sākumā ir svarīgs katrs, kas to ievēro, un no viņa piemēra pievienosies arī pārējie.
Tāpēc šajā blogā padalīšos ar informāciju, faktiem un statistiku par atkritumiem un plastmasu.
Tas vismaz man ir palīdzējis ieraudzīt šī brīža realitāti un reālistiskas prognozes ļoti spilgtā gaismā, un vēlreiz pateikt: “Bez papildus plastmasas maisiņa, lūdzu!”, kad iepērkos veikalā.
1. ASV Vides aizsardzības aģentūra ir aprēķinājusi, ka aptuveni 42% no visiem kaitīgajiem izmešiem, kas nonāk atmosfērā, rodas no preču ražošanas. Ar precēm šeit domāti ne tikai dažādākie produkti, kas nonāk veikalos, bet arī ēdiens un iepakojumi.
2. Kafijas līdzņemamās krūzītes (jā, arī tās, kuras šķietami ir no kartona) ir pārklātas ar materiālu, kas dabā nepārstrādājas vai to dara daudz lēnāk. Pārklājums ir praktisku iemeslu dēļ - lai šķidrums neizsūcas cauri glāzītei.
Ja vidēji vienā darba dienā strādājošam cilvēkam ir rituāls no rīta izdzert līdzņemamo kafiju un vidēji mēneši ir 20 darba dienu, tās ir aptuveni 240 krūzītes gadā no viena cilvēka, kuras nokļūst atkritumos.
3. Stikla pudeles dabā pārstrādājas 4000 gadu.
Lai arī stikla pudeles un burkas ir viens no labākajiem bezatkritumu dzīvesveida cienītāju draugiem, šis ir papildus iemesls, kāpēc tās nekad nemest ārā, bet vai nu nodot pārstrādei, vai izmantot mājas vajadzībām (vai atdot citiem!). Šeit noderīgi, ja prāto, kā tās padarīt glītākas, noņemot tām etiķetes.
4. Plastmasas maisiņi dabā pārstrādājas 500-1000 gadu.
Ko tas nozīmē: Ja tajos sver lielāko daļu preču veikalā, un liela daļa cilvēku tos izmanto precīzi vienreiz, vai arī, kā redzam sociālajos tīklos - aizved atkritumus uz mežu un atstāj, varam tikai iedomāties, kāda būs daba vai pasaule pēc 10-20 gadiem!
5. Pasaulē katru gadu saražo miljoniem līdzņemamo iepakojumu ēdieniem.
Lielākā daļa no tiem nepārstrādājas dabā ātri, jo satur plastmasu vai citas dabai mazāk draudzīgas sastāvdaļas. Tie, kuri būtu pārstādājami, arī nenonāk līdz pārstrādāšanai, jo netīrus iepakojumus (ar ēdienu atliekām) nepārstrādā.
6. Runājot par slavenajiem dzērienu salmiņiem no plastmasas. Tāpēc, ka šie salmiņi ir pārāk viegli mehāniskajām atkritumu šķirošanas mašīnām, tos bieži vien neatdala no atkritumiem, kas pārstrādājas dabā.
7. Vidēji cilvēka ķermenī gadā nonāk ap 70 000 mikroplastmasas daļiņu. Caur ēdienu, caur kosmētikas produktiem. Šīs daļiņas var ietekmēt veselību, arī reproduktīvo.
8. Par ķermeni runājot. Fakts, kas netieši ir saistīts ar Zero Waste, taču pavisam noteikti svarīgs mūsu un mūsu bērnu veselībai: daudzos kosmētikas produktos, mazgāšanas līdzekļos, zobu pastās ir sastopami parabēni.
Tie ir sintētiski konservanti, kuri, nokļūstot ķermenī, var izmainīt dabisko ķermeņa hormonu darbību, izraisīt alerģijas, un dažādās formās to saista ar nopietnākām slimībām.
(tāpēc “Bodnīcā” ļoti rūpējamies, lai produkti ķermeņa kopšanai nesatur ne parabēnus, ne citas pašlaik zinātnē atzītas kaitīgas vielas ķermenim un mūsu veselībai).
9. Šobrīd pasaulē jau vairāk nekā 20 gadu eksistē divi milzīgi plastmasas atkritumu virpuļi jeb “plāksteri”, kuri izveidojušies pasaules okeānu straumēs.
Viens, “Rietumu plāksteris”, atrodas Japānas tuvumā, savukārt otrs, “Austrumu plāksteris”, atrodas starp Havaju salām un Kaliforniju.
Tas satur 54% atkritumu, kas radušies sadzīvē, un lielākā daļa no tiem satur plastmasu vai arī mikrodaļiņas no plastmasas, kuras jau gadu gaitā straumes un saules iespaidā sasmalcinājušās.
Šie atkritumi dažādās formās izjauc zivju un jūras dzīvnieku ierasto dzīvi un var bū pat nāvējoši, kas ķēdes veidā var ar laiku strauji samazināt jūras iemītnieku skaitu.
Vairāk par tiem vari lasīt šeit.
Taču nokārt galvu pavisam nevajag.
Ir arī labās ziņas!
Piemēram:
2018. gadā, par kuru pēdējo atradu statistiku, Latvijā uz vienu iedzīvotāju saražoti 410 kg atkritumu, kas ir viens no mazākajiem atkritumu daudzumiem Eiropas valstu vidū.
Arvien vairāk cilvēkiem kļūst pieejami atkritumu šķirošanas punkti.
Interese par ZeroWaste veikaliem, dzīvesveidu tikai pieaug - vismaz pēc maniem novērojumiem digitālajā vidē un mūsu veikaliņā. Latvijā jau ir sabiedrības daļa, kura dzīvo draudzīgi dabai un rūpējas par to, lai lietas, kuras iegādājas, viņiem kalpo ilgu laiku un ir izmantojamas vairākkārt.
Ko var darīt, lai palīdzētu gan dabai, gan savai veselībai un maciņam?
Kā jau redzēji, ja tikai viens cilvēks izvēlētos kafiju taisīt mājās līdzņemamā krūzē, pēc gada atkritumos būtu jau par aptuveni 240 krūzīšu mazāk.
Pat mazajā Latvijā, ja šo ieradumu izveido 20 cilvēku gadā, jau ir gandrīz 5000 krūzīšu, kuras nenonāk atkritumos!
Un katrs no šiem cilvēkiem ar šo palīdzētu ne tikai dabai, bet arī savam maciņam :)
Šīm un citām idejām ieskaties šajā blogā, kur atradīsi 30 ieteikumus, ar kuriem vari sākt savu atkritumu samazināšanas piedzīvojumu.
Jo katram mazajam solītim ir jēga!
Ja dzīvo tuvumā un vēlies parunāt par Zero Waste dzīvesveidu, mazajiem soļiem, droši ienāc Rīgā, Miera ielā 19!
