Vai atpazīsi savus izaicinājumus, uzsākot “Zero Waste” dzīvesveidu?

Vai arī varbūt gribi izprast, kādi būs izaicinājumi, jo apsver pievērsties dabai draudzīgākiem ieradumiem?

Šis bloga ieraksts būs Tev :)

Nu jau vairākus gadus populārā “Zero Waste” kustība ir iedvesmojusi neskaitāmus pilsētniekus dzīvot dabai draudzīgāk.

Tai pat laikā, teju katrs, kas tā nopietnāk ir gribējis kļūt par pilnasinīgu un kārtīgu “Zero Waste” vēstnesi, agrāk vai vēlāk saskaras ar izaicinājumiem.

Kādi ir biežākie izaicinājumi, sākot dzīvot pēc “Zero Waste” principiem?

To apskatīsim šajā blogā.

Kāpēc cilvēki pievēršas “Zero Waste” dzīvesveidam

Pirms ķeramies pie izaicinājumiem.

Ja nu gadījumā vēl tikai sāc iepazīties ar to, kas ir “Zero Waste”, īsumā - tas ir dzīvesveids, kurā mēs mēģinām maksimāli samazināt savu patērēto atkritumu daudzumu.

Biežākais iemesls, kāpēc cilvēki izvēlas dzīvot pēc “Zero Waste” principiem, ir vēlme kļūt dabai un apkārtnei, pasaules klimatam draudzīgākiem. Arī apzinātāk veikt izvēles un samazināt nevajadzīgus pirkumus, kas lieki tukšo maciņu.

Gan jau esi redzējusi video vai foto sociālajos tīklos, kuros cilvēki ar SUP dēļiem vai laivām brauc caur atkritumu kārtai okeānā.

Varbūt pat esi redzējusi salu, kura sakrājusies no atkritumiem vien!

Arī atkritumi, kuri regulāri ir acu priekšā tepat uz tuvējās ielas, var būt spilgts vizuāls piemērs, kāpēc varam sākt aizdomāties - hmm, vai tiešām es ar savu esošo dzīvesveidu gadījumā nepalīdzu tiem atkritumu kalniem augt?

Ko es varētu darīt, lai man, un arī maniem bērniem un bērnu bērniem būtu iespēja dzīvot dabiskā vidē?

Viens no soļiem - samazināt atkritumu daudzumu. Veikt ikdienas izvēles, kuras ir ilgtermiņā dabai draudzīgākas.

Ideālā gadījumā, dzīvot pēc “Zero Waste” dzīvesstila nozīmē, ka, piemēram, gada laikā tie Tava dzīvesveida atkritumi, kurus nav iespējams nekādi pārstrādāt vai izmantot otrreiz, ietilptu vienā burkā.

Tieši tā, tas tiešām nav tik vienkārši, kā šķiet.

Kāpēc?

7 lielākie izaicinājumi, sākot “Zero Waste” dzīvesveidu

1. Ikdienas solis kļūst nedaudz sarežģītāks.

Sākot samazināt ikdienā radīto atkritumu daudzumu, ikdienas solī ir vairāk jāiedziļinās, uz kurieni pa dienu vai vakarā dodies.

Piemēram:

• ja dodies uz darbu, paņemt līdzi savu kafijas siltumkrūzi.

• ja dodies uz veikalu, paņemt līdzi iepirkumu maisiņus (un tos atlikt atpakaļ somā, mašīnā, kad no tiem izkrāmē pārtiku).

• atcerēties paņemt iepirkumu maisiņus no mašīnas, ja tos glabā tur, ne savā somā.

Kad izrādās, ka tomēr trauku, turzu, maisiņu nepaņēmi līdzi - ko darīt?

Tas var šķist kā sīkums, taču jau pavisam drīz var izraisīt stresu, jo -

2. Jāpiedomā pie vairuma esošo ieradumu.

Viss neapstājas pie kafijas krūzes!

Līdz šim, ja iepriekš nav piekopts dabai draudzīgāks dzīvesveids, mūsdienu dzīve vairumam no mums ir radījusi ieradumus, no kuriem nav tik viegli atradināties.

Ne tikai došanās uz veikalu un ikdienišķā kafija - arī mājas tīrīšana, drēbju izvēle, pārvietošanās, ceļošana, iziešana ar draugiem un daudz kas cits nebūs gluži tā, kā agrāk.

• Ir jāapvalda impulss nopirkt to krekliņu “jo viņam ir atlaide”.

• Tik vienkārši ar draugiem nevar pasūtīt suši ar piegādi.

• Tu pamani, ka dažreiz plastmasā ir iepakoti pat plastmasas maisiņi.

21.gs. dzīves iespējas rada ērtuma burbuli, no kura izkāpt ir sarežģītāk, nekā iekāpt. Jo mēs esam pieraduši pie ērtuma. Jāatceras, ka tas ir pilnīgi cilvēcīgi - prāts vienmēr meklē vieglākos ceļus :) Ikdienā jau tā ir diezgan daudz citu lietu, par kurām domāt.

Piemēram -

3. "Kā vienoties ar mīļo bērnu" jautājums.

Ir bērni, kuriem patīk būt dabai draudzīgiem, kuri pārmaiņas pieņem ar sirsnību un labestību, un aizraujas ar šo ideju, piemēram, kopā ar Tevi noskatoties filmu par atkritumiem vai aizbraucot pie vietējā zemnieka.

Tomēr ir daļa vecāku, kuriem pārliecināt bērnu, ka viņu iemīļotākos cīsiņus vai našķus vajadzētu nomainīt ar dabai draudzīgākām alternatīvām var būt izaicinājums.

Tas ir normāli :)

Jāatzīstas, dažreiz taču mums pašiem ir ērtāk izmantot papīra dvieļus vai salvetes, kopā ar bērniem gatavojot ēdienu vai ceļojot.

Arī vienreizlietojamie autiņi mēdz būt gluži vienkārši ērtāki, vai ne :)

Turklāt -

4. Jāuztur labas attiecības ar plānošanu.

Jo vairāk cilvēku ģimenē, jo vairāk ir jāplāno. Piemēram:

• kurš, kad brauks uz kurieni, lai iegādātos visu ikdienai vajadzīgo;

• kā tas, kas jau atrodas mājās, saderēs ar to, ko taisos pirkt;

• vai šo iepakojumu es varēšu izmantot otrreiz, un kā.

Lai arī vairumam cilvēku plānošana ir ierasta lieta, “Zero Waste” dzīvesveids var ieviest papildus noteikumus. Dažreiz ir jāmaina veikalu maršruti; dažreiz pirkumi ir rūpīgāk jāplāno ilgtermiņā, jo -

5. Ne visur ir pieejami beziepakojumu veikali, ne visu var nopirkt tirdziņos.

Rīgā, piemēram, ir "Zero Waste" veikali; ir pieejami augļu grozi, kurus pasūtīt uz mājām.

Ko darīt tiem, kuri dzīvo mazākās pilsētās? Ne vienmēr visu mājai un sadzīvei vajadzīgo var nopirkt vietējās pilsētiņas tirgū.

Jātaisa papildus izpēte, ja nav draugu, paziņu, kas varētu ko ieteikt.

Aktuāls izaicinājums gan Rīgā, gan citās pilsētās un ciematos, ir arī tas, ka -

6. Ne visos dzīvokļos ir ērti kompostēt mizas, serdes un olu čaumalas.

Svarīga “Zero Waste” dzīvesveida sastāvdaļa ir kompostēt tos atkritumus, kurus vēlāk var izmantot, piemēram, savu tomātu audzēšanai.

Tai pat laikā. Ko darīt, ja:

• Tu dzīvo deviņstāvu mājā,

• Tev nav sava dārza,

• nav arī draugu vai radu laukos, kam noderētu komposts (vai to nu nekādi nav iespējams pārvadāt) un

• pie mājām nav atkritumu šķirošanas kastu?

Šādi izaicinājumi dažreiz rada sajūtu, ka ātri vien labāk būtu atgriezties pie vecajiem ieradumiem, jo rodas -

7. “Vai vispār tas ir iespējams?” apmulsums.

Ar laiku mēdz notikt arī tā - jo vairāk iedziļinies, jo vairāk sāc apjukt.

Kāpēc?

Piemēram, izrādās, ka:

• arī augļi un dārzeņi var 100% neatbilst "Zero Waste" principiem, piemēram, ja uz tiem ir virsū uzlīme (vairums no tām dabiski nesadalās zemē);

• vairums čeku nav dabai draudzīgi.

• lai arī cik ekoloģiski mēs iepirktos, vairumā gadījumu mēs pirksim produktus, kas kādā brīdī bijuši iepakoti un vesti transportā no cita Latvijas, Eiropas vai pasaules stūra.

Uhh. Nu ir pārbaudījums, ne?

Mieru, tikai mieru. Viss būs kārtībā!

Kā katram, kas vēlas uzņemties savu daļu atbildības par to, kas notiek ar Zemeslodi, sākot (vai turpinot) “Zero Waste” dzīvesstilu, dažreiz jāapstājas un sev jāatgādina - lēnām, soli pa solim.

Atbildīgi cilvēki (kādi ir vairums “Zero Waste” atbalstītāju) ļoti bieži var ar kājas īkšķi iekāpt “Visu vai neko” lamatās. Tad ir sev jāatgādina svarīga lieta.

Viss kārtībā! :)

Mūsu ieradumi, neizveidojās vienas dienas laikā, un nepāries ar pirmo mēģinājumu.

Tas ir ļoti normāli!

Vienmēr ir viens mazs solītis, ar ko mēs varam sākt, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas rodas no mūsu ikdienas izvēlēm. Kad tas būs iegājies kā jauns ieradums, varēsim likt klāt nākošo.

“Zero Waste” nebūt nav ekskluzīvs dzīvesveids, un tas var būt vienkāršāks un maciņam draudzīgāks, nekā varētu likties.

Tev noteikti izdosies! Soli pa solim.

Ja jūti, ka Tev vajadzīgs atbalsts un idejas, kā ieviest mūsdienām reālistiskus “Zero Waste” principus - seko "Bodnīcas" Facebook un Instagram!

Reizi nedēļā saņemsi informāciju par nākošo blogu, kurā darīsim labāko, lai Tev būtu pieejami praktiski padomi, iedvesma un izsmeļoša informācija par to, kas ir “Zero Waste” dzīvesveids, un kā to piekopt, respektējot mūsdienu dzīves ritmu.

Atpazini savus izaicinājumus? Varbūt Tev ir kādi citi, ar kuriem saskāries, sākot “Zero Waste” dzīvesveidu?

Raksti komentāros un tiekamies nākošajā ierakstā :)