Kopš 19. gadsimta beigām vidējā temperatūra uz Zemeslodes ir pacēlusies vidēji par 1.18 grādiem pēc Celsija.

Kāpēc globālā sasilšana ir aktuāla ne tikai aktīvistiem, bet ikvienam - jo iespaido pat ne mazbērnu vai mazmazbērnu, bet tiešām, mūsu pašu dzīves?

Dalos ar šādas sasilšanas sekām, kas man pašai likušas aizdomāties.

1. Lielu daļu siltuma (un arī kaitīgo izmešu) absorbē Zemeslodes okeāni un jūras.

Tā rezultātā virsējie 100m no okeāna ūdeņiem kopš 1969. gada ir sasiluši par 0.33 grādiem pēc Celsija, kā arī samazinājies pH līmenis ūdenī (sākusies tā sauktā okeāna paskābināšanās).

Tā rezultātā, savukārt, vide ūdenī kļūst vairāk pakļauta infekcijām, baktērijām un kļūst mazāk veselīga tur mītošanām būtnēm un jūras augiem. Kurus, ļoti iespējams, dažādos veidos (ēdot, kā kosmētiku u.c.) patērē Tu vai Tev tuvi cilvēki.

2. Palielinās dabas parādību intensitāte.

Dabas parādības visā pasaulē kļūst intensīvākas un turpinās ilgāk. Piemēram, pēdējo 50 gadu laikā ASV ir palielinājušās siltuma ietekmētas dabas parādības (vētras, zemestrīces, plūdi, cunami), savukārt samazinājušās aukstu laikapstākļu izraisītas dabas katastrofas.

Tā rezultātā var ciest arvien vairāk mājsaimniecību, reģionu vai pat valstu, un arvien biežāk. Jā, arī Latvijā - šis vasaras karstums ir lielisks piemērs, kā tikai temperatūras izmaiņas vien var ietekmēt mūsu dzīves kvalitāti.

3. Palielinās vulkānu izvirdumu skaits.

Zinātniekiem, kas ir pētījuši Īslandes vulkānu darbību pēdējo 600 gadu laikā pēc vulkānu pelnu paliekām Eiropā, ir radušies secinājumi.

Viņi lēš, ka ledāji rada spiedienu uz Zemes plātnēm (daļām, kas kustās un zem kuriem plūst karstā magma). Šiem ledājiem kūstot (pēc NASA datiem, pēdējo 30 gadu laikā vidēji Antarktika zaudē 148 miljardu tonnu ledus gadā), spiediens uz zemes plātnēm samazinās un no tā var palielināties vulkānu izvirdumi - magma vairāk sāk plūst ārā no Zemeslodes.

Atliek atcerēties pēdējo Īslandes vulkāna izvirdumu, lai saprastu, ka tas ietekmē dzīvi arī tepat, Latvijā.

4. Zemāka gaisa kvalitāte

Augstāka temperatūra ne tikai ūdenī, arī gaisā palielina piesārņojumu, kas, savukārt, ietekmē mūsu veselību.

Gaisa kvalitāte tajā pašā brīdī, kurā elpo, ietekmē prāta darbību, garastāvokli un enerģiju, savukārt ilgtermiņā ietekmē veselību.

Ja pārtika, kuru ēd, aug piesārņotā gaisā, sekas top jau lielākas.

5. Arvien vairāk augu, dzīvnieku, putnu un kukaiņu sugu izzūd vai kļust apdraudētas.

Ne vienmēr cilvēks par to ir atbildīgs tieši (piemēram, malumedniecības, pilsētbūves vai koku pārmērīgas izciršanas dēļ).

Ieradumi, kas veicina globālo sasilšanu, turklāt šādā ātrumā, rada nepateicīgu vidi esošajām dzīvnieku, putnu un kukaiņu sugām.

Tā, kā tās nav tik ātri spējīgas pielāgoties pārmaiņām, kā cilvēks (“vienkārši pārceļos citur un pērku pārtiku no cita veikala”), tās ir pakļautas lielākam riskam izmirt.

Tā rezultātā mainās visa daba - jo nākošajam “dabas ķēdes posmam” iztrūkst barības, kas ietekmē šī posma uzvedību un eksistenci.

Ko darīt?

Labs sākums - turpināt izpēti un izprast, kā tieši Tavi ieradumi vai Tava darba vieta (vai uzņēmums) veicina globālo sasilšanu un kā maziem soļiem vari pāriet uz citiem, draudzīgākiem ieradumiem un ar savu piemēru likt aizdomāties arī citiem.